trešdiena, 2012. gada 28. novembris

Es šuju sev: lēnām un neatlaidīgi

Tad nu atskaitos es arī beidzot, kā man veicas šajā projektā. Termiņi gan visi jau garām, bet, pieturos pie tautas gudrības - kas lēni nāk, tas labi nāk! :)

Sāku es tā:


Iecere pavisam vienkārša - svārki.


Tikai viens sarežģītais elements - kabatas. Ar tām nocīnījos vismaz 3 dienas. Jāprecizē, ka viena šūšanas "diena" man sākas ap 23iem (vai cikos bēbis beidzot ir mani palaidis vaļā) un ilgst līdz manas izturības (vai bēbja nākamās pupošanās) robežai. Pirmajā vakarā sapratu, ka nav tik vienkārši kā biju domājusi - viss kādreiz zināmais ir labi aizmirsts, bet špikeri nav pieejami. Pāris dienas centos sarunāt ar Googles tanti par palīdzību, bet 100% atbilstošu atbildi tā arī neatradu. Apnika man tas viss un šovakar ķēros pie realizācijas. Rezultāts neapmierināja. Mēģināju uzlabot. Ir labāk, bet nav labi.


Rīts gudrāks par vakaru. Varbūt izdosies izbrīvēt kādu mirkli arī dienas pirmajā pusē, lai ar skaidru galvu to visu apdomātu. Visi termiņi tāpat ir nokavēti. Bet es nepadošos!

Šībrīža ieguvumi no projekta:
esmu atkal pieķērusies šūšanai, kaut ar secinājumu, ka varu tai izbrīvēt mazāk laika,kā gribētos;
ir radusies vēl virkne ideju, ko vajadzētu uzšūt (ir pat iegādāti audumi);
šis vakars, paralēli šūšanai, pavadīts eksistenciālās pārdomās par dzīvi;
ir atrasta veca, jau norakstīšanai atlikta šūšanas grāmata un secināts, ka patīk man tie apģērbi, kas tajā ir un radies plāns izmantot tos par iedvesmas avotu kādam šujamdarbiņam

Un ieviests laiks, ka pieder tikai man! Maz, bet mans!

1 komentārs:

  1. Izklausās forši - laiks, ko velti tikai sev. Audums izskatās smuki, gaidīšu redzēt gala rezultātu!
    Man šūšana parasti arī izvēršas par pārdomu/ meditācijas laiku, jo domas pašas izraujas brīvībā un kaut kur klejo. Svētīga lieta tā šūšana :)

    AtbildētDzēst