trešdiena, 2011. gada 10. augusts

Aizpute

Šodien tāda maza nostaļģija. Pēc vasaras un karstā laika (nupat gan izlasīju, ka nākamnedēļ būšot vēl gana karsts), bet tā, pa lielam, vasara tomēr strauji tuvojas rudenim. Patīk man arī rudens. Tiešām patīk. Gan tas, kurš smaržo pēc āboliem, gan tas, kurš "aizrasina" logus no rītiem, gan tas ar košajām lapām un arī novembris ir pavisam labs, ja tikai skatās no pareizās puses. Bet pirms tam ir jāiziet cauri tam trakajam "žēl, ka vasara ir galā..."

Tāpēc tagad gabaliņi no vasaras!

Beidzot esmu ķērusies pie eksperimentiem ar kolāžām (jupīīī!!), esmu gana izspēlējusies, lai rezultātu varētu rādīt vēl kādam un  tad nu kā solīts, sāku atrādīt vasaras notikumus. :)

Jūlija pirmajā nedēļā ciemojāmies Aizputē, lai vectēvam un vecvecmāmiņām atrādītu mazo peku. Tas, diemžēl, notiek vidēji reizi pusgadā, jo nozīmē translatvijas (Cēsis - Aizpute) ceļojumu. Ar vilcienu. 


Toties galapunktā tā ir varen liela jautrība bērnu bariņā, kas ir vērā ņemams piedzīvojums Dārtai, kura pagaidām ir vienīgais bērnelis.


Starp jautrības un miega brīžiem paklejojām pa pilsētu. Tebra un tās apkārtne saistās ar saldām bērnības atmiņām, kad vēl pat nenojautu, ka reiz uz šejieni vedīšu savu mazo vecvecākiem atrādīt. :) Toreiz tas bija skaists vasaras ceļojums Kurzemes pusē ar piespiedu apstāšanos un nakšņošanu Aizputē, jo transportam radās uz ceļa neatrisināmas problēmas. Pēc gadiem bija tik interesanti tur atkal atgriezties un censties atcerēties vieta pa kurām staigājām toreiz.



Pa vakariem ķēru saulrietus piemājas dārziņā :)



Tāda jauka, ģimenes mīlestības piesātināta nedēļa!

 

1 komentārs:

  1. ļoti skaistas, mīļas bildes!:)))) Un vēl tik vasarīgas:)))

    AtbildētDzēst